Savā dzīves darbībā viņš līdzinās Leonardo Da Vinči.
Viņš lūgtu Augustam rasējumus ar roku darbināmām dzirnavām, jaunās paaudzes peļu slazdam un frukterim (ar roku darbināms ventilators graudu attīrīšanai no pelavām). Lai pagatavotu peļu slazdu, jāņem tāds koks, ko pelēm patīk grauzt, tad peles nebaidīsies tajā ielīst. Leonardo norādīja Augustam uz konstrukciju nepilnībām, un rekomendēja izmantot giljotīnas principu. Universāli – viens... un gatavs! Bet kur lai liek dzīvās peles? Tās taču jāuztur, un te bēdu vairāk kā vajag! Medicīnai pietiks ar divām baltām pelītēm. Augustam nācās piekrist: jāiegādājas vairāki kaķi, lai dara savu darbu – ķer un tūlīt arī apēd... Pēc sarunas par rasējumiem, Augusts piedāvāja ciemiņam nākt līdzi un paskatīties kā viņš brūvē alu. Leonardo bija ļoti izbrīnīts, kad ieraudzīja uz noblietētās vāgūža grīdas, uz baltiem palagiem, biezā kārtā, sabērtus miežus. Augusts katru dienu aplaista tos ar ūdeni, kamēr tie sāk dīgt – tādu tehnoloģiju, pēc smaržīgas zelta alus glāzes, Leonardo atzina par labāko visā pasaulē.
Te arī saimniece pienāca, lai pacienātu viesi ar cūku pupām-novārītām un bagātīgi pārkaisītām ar sāli. Ciemiņam tās labi garšoja, viņš ēda un virsū uzdzēra alu.
Augustam ir ļoti stipra dzīves griba – pēc sievas brauca tālu, mērojot 3-4 apriņķus. Sieva taču jāizvēlas visai dzīvei, nepieciešama stingra atlase. Izdevās! Labākas par Minnu neatrast!
Veselu mēnesi Leonardo ciemojās pie Augusta. Katru dienu viņš rādīja ko jaunu. Kopā pat dziedāja Augusta mīļāko dziesmu par balto ūdensrozi ezerā. Minna piedāvāja nodziedāt savu dziesmu „Dzīve mana, dzīvīte”. Šī dziesma Leonardo patika labāk. Minna pielasīja ciemiņam pilnu grozu gurķu.
Vakarā Minna ierādīja ceļu, lai ejot uz gaismiņu: Augusts atraka lielu akmeni, iekūra uz tā uguni, lai to sakarsētu un sašķeltu mazākos gabalos.
Leonardo stāstīja Augustam par kādu savu draugu, kurš veļ milzīgus marmora gabalus, bet viņš tos apstrādā ar instrumentiem, nevis uguni. „Jā, esmu dzirdējis par Mikelandželo, mākslinieku ar lielām dotībām”, – neapjuka Augusts. – „Mums kaimiņos dzīvo Miķelis Grīslītis – viņš labi pin vīzes no lūkiem”. Un, starp citu, iemācīja Leonardo darināt pastalas – vietējos apavus, lai būtu, ar ko braukt uz Romu.