Govs smagi nopūšas, saimniece ar striķīti piesien govs asti viņai pie kājas, lai netraucē, paņem beņķīti, noliek spaini, apsēžas, ar abām rokām paņem govs tesmeni un sāk slaukt. Divas mazas, šauras strūkliņas skanīgi atsitas pret spaiņa malu. Blakus aizgaldā blēj aitas, pārkliedzot cita citu. Zirgs hrumšķina āboliņu. Vistu bariņš, ar gaili priekšgalā, kladzinādami nolido no laktas un steidzas pagalmā.
Ritmiski sitot ar āmuru, pagalmā tēvs kapina un strīķē izkapti. Kladzinot, gailis aicina vistas cienāties ar atrasto graudu. Pa lielceļu, klaudzot pakaviem, zirgs velk grabošus ratus. Piena kannās laistās piens, kučieris steidzina zirgu, laiku pa laikam skanīgi piesitot ar pātagu. Gailis sāk dziedāt, no kaimiņu mājas atbild cits gailis. No viena koka uz otru, skaļi ķērcot un vēcinot spārnus, pārlido vārnas.
Virtuvē māte griež piena seperatoru, tas skan kā vesels ansamblis. Tam pievienojas cilvēku balsis, steigā apspriež dienas darbus.
Iedamas no kūts ganos, mauj govis un blēj aitas. Samiegojies gans, klupdams, krizdams, saucot govju vārdus, ar pātagu dzen lopu baru ganībās.
Pie galda skan karotes, laiku pa laikam dzird, kā zemē nokrīt kāds nazis. Visi ēd un dzer, pulkstenis skaita laiku.
Diena ir sākusies.