Par mākslinieci
Lasīt, arī: Grāmata par mākslinieci „Lūcijas Daugavietes dzīve, viņas pašas stāstīta mazmeitai Mārai”.
Lūcija Daugaviete Augusta meita dzimusi Latvijā „Ezeru”mājās, Pilskalnē. Viņa absolvējusi vidusskolu Jēkabpilī. Studiju laikā viņa sāka strādāt keramikā skolotāja A.Pormaļa vadībā. 1957. gadā absolvēja Rīgas Mākslas akadēmijas Tēlniecības fakultāti (profesors Т.E. Zaļkalns). Kopš 1957. gadа Mākslinieku savienības locekle (tēlniecības nodaļā). 1957. gadā Maskavā Starptautiskā jauniešu un studentu festivāla diplomants. Dzīvoja un strādāja Maskavā. Piedalījās daudzās izstādēs. Strādāja keramikas, tēlniecības, akvareļa tehnikās. Viņas darbi atrodas muzejos gan bijušajā Padomju Savienībā, gan citur ārzemēs. Viņa nomira 2013. gada 30. maijā Maskavā. Pelni tiek aprakti dzimtenē Strobuku kapos.
Ļoti interesanta ir pati Lūcijas Daugavietes dzīve. Tā ir atspoguļota mājas lapā dažādos tekstos, fotobiogrāfijā un piezīmēs par mākslinieces bērnību. Daudzi notikumi no viņas dzīves atspoguļoti pašas Lūcijas Daugavietes tekstos sadaļā Daiļliteratūra – tādās esejās kā: "Dzimtas izpēte un analīze", "Mežonīgā skolotāja" u.c
- Detaļas
- Skatīts: 1161
„Balucka” – tā sevi sauca vecmāmiņa Lūcija, vai vienkārši – Baba Luka, kad rotaļājās ar mazbērniem. Vecmāmiņa bija ļoti jautra, neapturami jokoja un bieži izstrādāja īstas nerātnības; savādā vecmāmiņa-nerātnele, tāpēc iesauka Balucka viņai ļoti piestāvēja. Pēc trakulīgas jautrības un smiešanās, ka pat vēders sāk sāpēt aiz smiekliem, viņas mīļākā frāze bija: „Pajokojām – un pietiks!” Daudzus notikumus varētu atcerēties – kādu dienu mēs abas ar viņu pārplēsām šķīvi uz pusēm; viņa dejoja un dziedāja; mācīja kaķēnu izmakšķerēt zivi no spainīša ar ūdeni – un iemācīja! Laikam jau viņa bija visjautrākā un izdomas bagātākā vecmāmiņa uz pasaules. Es viņu bieži atceros.
Mazmeita Maržik
- Detaļas
- Skatīts: 1249
Lūcija Daugaviete piedzima 1926. gadā Latvijā „Ezeru” mājās, Pilskalnē, Neretas apriņķī. Tēvs - Augusts Daugavietis, māte – Minna Daugaviete (dzimusi Lasmane). Šeit apskatāmas dažas fotogrāfijas , kas veltītas L. Daugavietes dzīvei.
Māja „Ezeri”, 70-tie gadi
- Detaļas
- Skatīts: 531
{jcomments on}5 oktobris 2017 Lūcijas Daugaviete apritēja varētu 91 gads. Veltājam viņai šo Virtuālo izstādi, kas sastāv no Lūcijas portretiem, kas izveidota viņas meitu - mākslinieci Māru Daugaviete dažādos laikos: "Atmiņas Lūcijas".
- Detaļas
- Skatīts: 1161
Lucija Daugaviete
1926 – 2013.30.05.
Kur Tavs sākums? Kāds Tavs gājums? Kad un kāda būs Tava atgriešanās? Mūžīgā palikšana – bērnos, darbos, savā valstī un tautā. Tā var sacīt par katra cilvēka mūžu, jo nākam no saviem vecākiem šeit, uz savas Zemes, un atgriežamies pie vecākiem Debesīs.
- Detaļas
- Skatīts: 748
Cien. Andrej Ģērmani!
Jūs man sagādājāt lielu prieku ar bagātīgo sūtījumu un jauko vēstuli! Ceru, ka kādreiz būs iespējams tuvāk iepazīties ar Jūsu darbiem, kad būšu Rīgā – šoreiz atliek tikai no visas sirds apsveikt Jūs ar izstādi!
Jūsu rakstnieka spējas ir neapšaubāmas – par to liecina interesantā kompozīcija un sirsnīgā vienkāršā valoda. Vai dzejas arī saceriet?
- Detaļas
- Skatīts: 1231
Augusts Daugavietis uzcēla šo māju. Agrāk mājas nosaukums bija „Jaudzumi”, vēlāk, kad noskaidrojās, ka Neretas apriņķī māja ar tādu nosaukumu jau ir, to pārdēvēja par „Ezeriem”. Mājas apkārtnē bija daudz mazu ezeriņu un purviņu, bet mežā atradās liels kūdras purvs Ezeriņi.
- Detaļas
- Skatīts: 1164
70-to gadu beigās L. Daugaviete strādāja ar akvareli. Gleznoja ziedus un kluso dabu. Viņas darbi tika aktīvi pirkti. Daži darbi ir saglabājušies.
Lukturīši
- Detaļas
- Skatīts: 1041
Nedaudz Lūcija nodarbojās arī ar dizainu. 60-tajos gados veidoja skices frizētavas metālkaluma izkārtnei Kaļiņina prospektā, kas tajā laikā vēl tikai cēlās (Jaunais Arbats). Projekts netika realizēts.
- Detaļas
- Skatīts: 1053
Publikācija par keramiķi L. Daugavieti bija lasāma 1969. novembrī itāļu valodā žurnālā "Padomju Savienība" (žurnāls tika izdots vairākās valodās).
