Drukāt
2405 skatījumi

Rīta pasaka mazajiem. 

Ļoti lielas mājas kāpņu telpā dzīvoja melns un  pūkains Muris. Agrāk Muris bija bezpajumtnieks, bet viņš prata labi uzvesties, tāpēc visi viņu mīlēja. Muris neskuma, jo draudzējās ar svītrainu kaķi Ņuri, kurš dzīvoja netālu kādā mazā, vecā mājiņā. 

Katru dienu Muris apciemoja Ņuri, un viņi abi spēlēja veco labo spēli „kaķis un pele”. Ņura mājiņā, vistumšākajā kaktā,  aiz skapja, bija pazemes eja, kur dzīvoja Peļu ģimene. Caurām dienām un naktīm tur pīkstēja, spiedza, skrāpējās un ņēmās.

Spēle bija tāda: divi kaķi – draugi pacietīgi sēdēja pie skapja un ne uz mirkli nenolaida skatienu no pazemes ejas. Un viņu priekiem nebija gala, ja kāds no Peļu ģimenes iznāca laukā un tad ar viņu  varēja paspēlēties. 

Kādu rītu, kad pūkainītis  Muris bija cītīgi nomazgājies un saposies, viņš   izdzirdēja šausmīgu ziņu. Stāstīja, ka mazo, veco mājiņu nojaukšot. Nojauks un viss, it kā tādas mājiņas nekad nebūtu bijis.Muris neticēja savām ausīm. Kā nojauks? Kāpēc nojauks? Un kā tad svītrainītis Ņuris? Un Peļu ģimene? Ātrāk jāpaziņo Ņurim, tad abi izlems ko darīt. Jāskrien mierināt Ņuris, varbūr tas nemaz nav tik briesmīgi? Tad viņš atcerējās tos laikus, kad pats bija bezpajumtnieks, bet tagad viņš labi dzīvo, jo visi mājas iedzīvotāji viņu sauc „mūsu kaķi”, visi cenšas paglaudīt , pabarot un pateikt kādu labu vārdu. 

Muris skrēja pie drauga, palīdzēt. Ņuris mirka asarās. Visa Peļu ģimene lielā steigā pārcēlās uz dzīvi citur, tagad pazemes ejā tikai vējš svilpo! No visas apkaimes sapulcējās kaķi, atnāca visi gan Lielgalvainais Timofejs, gan Lode, gan Valis un  Tīģeris, arī daudz nepazīstamu kaķu. Visi redzēja kā namiņš sabrūk,  plosoties uguns liesmām , dēļi un baļķi nekam vairs nebija derīgi.  

Pūkainais Muris mierināja draugu kā vien mācēja, beidzot piedāvāja pārcelties pie sevis. Kāpņu telpa liela, vietas pietiks abiem. Ņuris ar ķepu noslaucīja asaras, pateicās draugam un piekrita, abiem kļuva labi un silti ap sirdi.  

Tagad dzīvo abi draugi  kāpņu telpā rāmi un mierīgi ,un draudzējas vēl vairāk. Par Peļu ģimeni gan nekas  vairs nav dzirdēts. Varbūt pārcēlās dzīvot uz laukiem?! 

Bet vecās mājiņas vietā tagad iekārtota puķu dobe, tur ir arī šūpoles, smilšu kaste un karuseļi, visādas trepītes un slidkalniņi. Un divi draugi kaķi katru dienu iet uz turieni pastaigāties, priecāties un spēlēties.

Iesim mēs arī?