„Balucka” – tā sevi sauca vecmāmiņa Lūcija, vai vienkārši – Baba Luka, kad rotaļājās ar mazbērniem. Vecmāmiņa bija ļoti jautra, neapturami jokoja un bieži izstrādāja īstas nerātnības; savādā vecmāmiņa-nerātnele, tāpēc iesauka Balucka viņai ļoti piestāvēja. Pēc trakulīgas jautrības un smiešanās, ka pat vēders  sāk sāpēt  aiz smiekliem, viņas mīļākā frāze bija: „Pajokojām – un pietiks!” Daudzus notikumus varētu atcerēties – kādu dienu mēs abas ar viņu pārplēsām šķīvi uz pusēm; viņa dejoja un dziedāja; mācīja kaķēnu  izmakšķerēt  zivi no spainīša ar ūdeni – un iemācīja! Laikam jau viņa bija visjautrākā un izdomas bagātākā vecmāmiņa uz pasaules. Es viņu bieži atceros.

          Mazmeita Maržik