Augusts Daugavietis uzcēla šo māju. Agrāk mājas nosaukums bija „Jaudzumi”, vēlāk, kad noskaidrojās, ka Neretas apriņķī māja ar tādu nosaukumu jau ir, to pārdēvēja par „Ezeriem”. Mājas apkārtnē bija daudz mazu ezeriņu un purviņu, bet mežā atradās liels kūdras purvs Ezeriņi.
Sievu Augusts atveda no Rites, kas atrodas 11 km no Neretas. Minna Lasmane bija vecākais bērns Jāņa un Leonoras Lasmaņu ģimenē. Viņas pienākumos bija pieskatīt mazākos – Oti, Mildu un Pēteri, jo māte smagi slimoja, gulēja uz gultas. Minnai tas bija jau apnicis, tāpēc viņa ar prieku piekrita iziet pie vīra- neatkarīga saimnieka. Tas notika aptuveni 1905. gadā. Viņi bija vienaudži, dzimuši 1880. gadā.Vecākā meita Ermīne (1910.g.), vēlāk piedzima Jānis(1915.g.), kurš mira kara laikā, kad Minna bija bēgļu gaitās (Latgalē), Augusts karoja krievu armijā.
Ģimene iegādājās 57 h zemes. Augusts ar draugu cēla lielu akmens mūra kūti, ar ratu novietni un galdniecības darbnīcu. Milzīgus akmeņus ar uguns un ūdens palīdzību skaldīja gabalos un tad mūrēja.
Pēc kara piedzima Arnolds (1922.g.) un Lūcija (1926.g.). Vecākiem bija grūta zemnieku dzīve, bērniem – brīva dzīvošana pie dabas krūts.
Lūcija varāk par visu baidījās un negribēja kļūt par „saimnieci”. Tas viņai šķita visgrūtākais un netīrākais darbs. Mežzinis viņu cienāja ar konfekti un vaicāja: „Kļūsi par saimnieci?”- meitene raudāja. Māsa Ermīne apprecējās un aizbrauca dzīvot uz „Indrāniem” Mēmelē. Lūcija bija pastarīte saviem vecākiem. Pirmos četrus gadus viņa mācījās Pilskalnes skolā pie savas krustmātes Elzas Dambres, pēc tam Neretā pie skolotājas Lūcijas Kalniņas.
Lielāko daļu skolēnu no viņas klases, ebreju veikalnieku atvases, nošāva vācu laikā. Okupācijas laikā mācības nenotika trīs gadus. Bombardēšanu ģimene pārcieta, slēpjoties pagrabā. Pēc kara, 1945.gadā, Lūcija mācības pabeidza Jēkabpilī. Skolotājs Pormalis vadīja keramikas pulciņu, kur darbojās arī Lūcija. Tas mainīja viņas dzīvi. Viņas kvēlākā vēlēšanās bija kļūt par mākslinieci. Arnolds kļuva par skolotāju Neretas skolā. Pēc skolas pabeigšanas Lūcija aizgāja strādāt uz Mēmeles skolu. Viņa pasniedza zīmēšanu, dziedāšanu un fizkultūru.
Par to stāstīja Lūcija Ķuzāne savā „Stāstā par Lūciju Daugavieti”. Mācību gada vidū skolotāju Daugavieti direktors sūtīja uz Rīgu, lai nopirktu radio. Viņa pameta darbu un palika Rīgā, ar cerību iestāties Mākslas akadēmijā. Apmeklēja sagatavošanas kursus. Vasarā izdevās iestāties Mākslas akadēmijā, tikai tēlniecībā, nevis glezniecībā, kā viņa vēlējās. Studiju laikā iepazinās ar nākamo vīru Vladimiru Cimmerlingu, kurš bija atbraucis no Maskavas kopā ar dažiem ebrejiem ( augstākajās mācību iestādēs galvaspilsētā ebrejus neuzņēma, bet provincēs- uzņēma).
Viņu mīlestības auglis Alma Mater sienās esmu es- Māra Daugaviete. Kursabiedri priecājās. Tas notika 1955.gadā. Mani, mēnesi vecu zīdaini, no Maskavas, kur mēs pavadījām brīvlaiku,un kur es dzimu 8.septembrī, atveda uz Rīgu. Lūcija iekārtojās darbā par nakts auklīti Bērnu namā Pumpuros, lai mani arī varētu tur ievietot. Katru dienu, pabarojot mani, mamma brauca uz Rīgu mācīties. Vakarā atgriezās.
1957.gadā laulāts pāris pabeidza Mākslas akadēmiju un pārcēlās uz dzīvi Maskavā, pie vīra vecākiem. Ģimene mita 11 kvadrātmetru nelielā Vladimira istabā. Tur arī veidoja skulptūras. Vasarās izbrauca uz vasarnīcu pie vecākiem. Sākumā uz Iļjinku, pēc tam uz Otdih, pa dzelzceļu Kazaņas virzienā.
Svešumā dzīve pie Vladimira vecākiem (Isaaka un Doras) nebija viegla. Lūcija nespēja ilgāk izturēt spiedienu no vecāku puses. Jau 1962.gadā, aizņemoties naudu no daudziem paziņām, uzcēla kooperatīvu dzīvokli un kopā ar mani pārcēlās uz dzīvi vēl līdz galam nepabeigtajā namā, Usijeviča ielā 13.
To, kas nepatika – neizdevušos keramikas traukus,sasita sīkos gabalos. Radošajā dzīvē veicās labi: bieži varēja darboties radošajās grupās Dzintaros.
Mamma mani ņema sev līdzi, apmācīja un atļāva apgleznot savus šķīvjus.
Starp pionieru skulptūru pasūtījumiem, keramika bija kā malks svaiga gaisa.Vēl akadēmijā mamma no māla veidoja sunīšus, aitiņas, bērnu bļodiņas. Sapņoja pašu rokām izveidot visus traukus savam mājoklim. Taču parādu par dzīvokli vajadzēja atdot, tāpēc pasūtījumi bija nepieciešami. Mūžīga naudas trūkuma dēļ, bez žēlastības nācās pārdot visus keramikas izstrādājumus, gandrīz neko nepaturot sev. Mamma stāstīja, ka bija tāds laika periods, ka gribējās ātrāk tikt vaļā no visiem pasūtījumiem.Cilvēki labprāt izpirka ar neatlaidību un dzīvesprieku veidotus neparastos, gleznainos traukus. Starp trauku simtiem, ko tiku redzējusi viņas rokās, nejauši ir saglabājušies tikai daži trauki un grīdas vāze. Mamma ļoti daudz dāvināja, pa labi un pa kreisi. Vēl, nepagurstot, viņa „vēla” keramikas krelles, cenšoties apgādāt ar saviem „māla juvilierizstrādājumiem” visu Maskavu.Mamma ir neparasts cilvēks. Spēcīga personība. Viss, ko viņa darīja, bija interesants. Vēl arī aizrautīgas dabas cilvēks: te viņa mācās svešvalodas, te kolekcionē grāmatas un lasa tās caurām naktīm, te diendienā skatās slavenu režisoru filmas, aktīvi darbojas kinoklubā, te glezno ar akvareli, te šuj somas un rotaļlietas, te ada cimdus( viņai kompozīcijā vienmēr esot bijis 5!), te kopj pagalmu, aizrautīgi stāda „Čaupanānos”( tomēr jūtamas lauku cilvēka saknes!). Ved no pašas Maskavas uz Neretu aveņu un bumbieru stādus, no pamestām mājām rok stādus un ved tos uz Latviju tūkstoš km tālu. Skat, audzē uz balkona vijolītes, pārdod tās cilvēkiem un pērk tortes, lai pamielotu mūs! Spēlējas ar mazbērniem un kaķēniem, sacer mīklas, un, pēkšņi, -raksta dzejoļus!
Mammai 82.gadi. Viņa nekad nezaudē cerību un jūtas jauna. Un, kad ieskatās spogulī, izbrīnīti vaicā: „Tiešām es esmu tik veca? Es tāda nejūtos”.
Mamma ir mana mūza. Viņa vienmēr priecājās par to, ka es gleznoju. Pamudināja mani jaunradei, un ar personīgo piemēru iedvesmoja gleznot cilvēku figūras, vienmēr pozēja arī pati, pat nekautrējoties no kailuma. Viņa aizraujas ar manu jaunradi, ir pirmā manu darbu cienītāja un vērotāja. Mana tapšana par mākslinieci ir viņas galvenā aizraušanās visas dzīves garumā.
Māra Daugaviete
2008.gads
Eseja atrodama personīgajā meitas – mākslinieces Māras Daugavietes mājas lapā